Ir pabeigts darbs pie visām "Klīniskās medicīnas" grāmatām profesora Aivara Lejnieka redakcijā.

Par grāmatas izdošanu un iegādi lasiet šeit>>>
Internā medicīna ir klīniskās medicīnas pamats, jo tā aptver cilvēka ķermeni kopumā, internists ir speciālists ar visplašākajām zināšanām medicīnā.

Šobrīd Latvijā ir sertificēti 800 internisti. Latvijas Internistu biedrība (LIB) apvieno visus Latvijā sertificētos internistus.

LIB atbalsta internistu darbību – gan rīkojot izglītojošus seminārus un konferences, gan sadarbojoties ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām Latvijā un pasaulē. LIB uztur un uzrauga internistu kvalifikācijas līmeni, veicot sertifikācijas un resertifikācijas procedūru.

Kā LIB redz internista vietu un lomu tuvākos gados Latvijā?

1. Jāpieaug internista loma ambulatorā praksē. To darbībai jābūt apmaksātai kā ģimenes ārstiem. Internisti konsultēs un ārstēs smagus multimorbīdus pacientus, sniegs konsultācijas ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem. Attīstīsies internistu privātprakses. Uzskatām, ka lielāku internistu iesaistīšanu ambulatorā darbībā, ļaus būtiski atslogot ārstu speciālistu darbu un samazināt pacientu gaidīšanas rindas. VEC būtu jāslēdz līgumi par šo speciālistu ambulatoro darbību.
2. Stacionāros internisti turpinās strādāt Internās medicīnas nodaļās, būs nodaļu vadītāji. Strādās uzņemšanas un neatliekamās medicīnas nodaļās, intensīvās terapijas nodaļās.
3. Internisti strādās universitāšu slimnīcu Internās medicīnas klīnikās gan kā internisti, gan kā šaurāki speciālisti.
4. Internisti strādās universitātēs kā mācībspēki un piedalīsies zinātniskos pētījumos.

Problēmas, kuras saistītas ar internista izglītību šobrīd Latvijā:

1. Kardioloģija ir kā pamatspecialitātes. Tas nozīmē, ka kardiologs nevar ārstēt citu orgānu sistēmu slimības, izņemot sirds asinsvadu patoloģijas. Internistu biedrības iebildumi netika ņemti vērā. Tas īpaši varētu ierobežot jauno ārstu darbības iespējas pēc rezidentūras beigšanas, ja nebūs pieejamas darba vietas šaurā specialitātē.
2. Internista izglītību Latvijā iegūst 3 rezidentūras gados. Eiropas Savienībā internista izglītības process ilgst 5 gadus. Tas nozīmē, ka kolēģim, kurš nolēmis praktizēt citā Eiropas Savienības valstī, nepieciešama apmācība kādā no internās medicīnas subspecialitātēm (nefroloģijā, gastroenteroloģijā, pulmonoloģija, endokrinoloģijā, gerantoloģijā, reimatoloģijā), lai viņa Latvijā iegūtā izglītība tiku atzīta.

Turpmākajos gadus interno medicīnu ietekmēs gan politiskie lēmumi un veselības ekonomikas stratēģija valstī, gan demogrāfiskais stāvoklis, medicīniskās un informācijas tehnoloģijas attīstība, gan internās medicīnas pirms diploma un pēcdiploma izglītības stāvoklis, gan pacientu tiesību jautājumi.

Faktori, kuri ietekmēs internista darbību tuvākos gados

Sfēra un tās ietekme uz internista darbību:

Politika - Stacionāra internistu darba vietu mazināšanās; ambulatoro internistu lomas pieaugums; sociologi, psihologi uzņemas internista funkcijas

Veselības ekonomika - Vadlīniju izstrāde diagnostikai un terapijai, farmakoekonomisko pētījumu nozīme, ārstu darba kvalitātes vērtējums; prasība ārstēt atseviškas nozoloģiskās vienības, nevis cilvēku kopumā

Pacienti - Zinošāki, autonomi, ar interneta informāciju par savu problēmu, gatavi ātri nomainīt savu ārstu; alternatīvo metožu lomas pieaugums

Demogrāfija - Vecu cilvēku skaita pieaugums; multimorbīdi pacienti ar hroniskām slimībām; jauniešu un jauno ārstu emigrācija no valsts

Medicīnas tehnoloģijas - Minimāli invazīva medicīna; augsta līmeņa precīzas tehnoloģijas – vai tās būs pieejamas ikvienam pacientam

Informācijas tehnoloģijas - e-medicīna, telemedicīna, interneta lomas palielināšanās

Psihes zinātnes - Psihes zinātņu konverģence ar tradicionālo medicīnu – psihoterapijas nozīmes pieaugums

Genomika - Gēnu izpētē bazēta diagnostika un terapija

Tālākizglītība - Jaunu metožu apguve; praktisko iemaņu attīstīšana

LIB aktivitātes tiks veiktas, lai internā medicīna iegūtu to vietu, kas tai pienākas, atjaunojot tās autoritāti un profesiju cienošu finasējumu. Šobrīd izmeklējumi un manipulācijas finansiāli ir daudz vērtīgākas nekā ārsta domāšanas spējas, viņa pieņemtie lēmumi un veiktā darbība. LIB cer, ka tuvākajos gados internists tiks vairāk novērtēts un atbilstoši atalgots, to plašās un vispusīgās zināšanas tiks novērtētas ne tikai stacionāros, bet arī ambulatorā praksē.

Rekvizīti:

Latvijas Internistu biedrība
Rīga, Hipokrāta iela 2; Reģ. Nr. 40008018142
SEB banka, kods UNLALV2X;
Konts: LV55UNLA0002700700005

Latvijas hipertensijas biedrība>>>